19.10.2015 11:21

Apmeklējot Bauskas Novadpētniecības un Mākslas muzeju aplūkojām vēsturisko Bausku 20. gadsimtā. Dažādās fotogrāfijās aplūkojām baušķenieku ikdienu un pilsētas izmaiņas, laikam ejot. Muzejā gidi iejutās tā laika cilvēkos un izvadāja mūs pa senās Bauskas veikalu, frizētavu, skrodera darbnīcu un padomja laika dzīvoklīti.

Visvairāk mani ieinteresēja Jurčina frizētava, Kārļa Vīksnes grāmatu un sīku preču veikals un skrodera darbnīca. Aplūkojot frizētavu, varu secināt, ka daudzi friziera darbarīki nav mainījušies, tikai uzlabojušies. Skaistumkopšanā bija diezgan daudz darbarīku, viens no interesantākiem bija matu ondulācijas aparāts, ko pieslēdza pie elektrības, lai mati iegūtu loku efektu. Lai šādu procedūru veiktu, bija jāmaksā vismaz 50 Ls un to tikai varēja atļauties turīgas sievietes, jo vidējā alga sasniedza tikai 120 Ls.

Kārļa Vīksnes grāmatu un sīku preču veikalā varēja nopirkt visu iespējamo, to, kuru citur nemaz neatradīsi. Dažādas grāmatas, skolas portfeļus un pat fotoaparātus. Salīdzinot ar mūsdienu grāmatām, tās bija mazas un plānas. Fotoaparāti- lieli un neparocīgi.

Skrodera darbnīcā aplūkojām tā laika apģērbus un darbarīkus. Gludekļi jeb tā laika sauktie pletīzeri bija ļoti lieli un smagi. Darinātais apģērbs nebija tik atsegts kā mūsdienās, bet diezgan piesegts. Ziedu raksti un mežģīnes -tāds bija tā laika modes kliedziens.

Šajā muzejā man ļoti patika, jo ir padomāts, kā ieinteresēt apmeklētājus aplūkot un klausīties vēsturisko baušķenieku dzīvi.

Sintija Krūmiņa 12.c klase

Kopumā par muzeju varu secināt to, ka gidi un skolotāji savu darbu izdarijuši godam, ja arī sākumā likās, ka parasts muzejs... beigās izrādijās vēl interesantāk, nebija tikai runāšana, bet gan stāstija par reālām lietām, kā agrāk notika un kā to tagad dara  mūsdienās, kopumā man ļoti patika, beigās arī gids (akardeonists) sāka stāstīt par muzeju un rādija agrāko laiko mēbeles, man laukos ir gan skapīts, gan tāds spogulis par ko stāstīja, tikai tagad sapratu, ka tas ir no padomju laikiem, un bija interesanti paklausīties, no kurienes tie nākuši un ka tie vairs nav mūsdienīgi, un ka ne kuram katram tādi ir mājās. Tā kā mans vectēvs ir akardeonists, man arī ļoti patika akardeona spēle, jo savulaik mans vectēvs to bija spēlējis, tas mani iedvesmoja klausīties vēl vairāk, jo tās ir lielas dzīves vērtības!

Didzic Grundulis 12.c klase